Lizantes

Mārtiņš Maltenieks

„Mazā Dārzniecība”

Puķkopības vēsturē ir grūti atrast līdzīgu gadījumu, kad kāds savvaļas augs būtu piedzīvojis tik strauju attīstību un tādos tempos iekarojis popularitāti visā pasaulē. Vēl nesen izdotajās puķkopības grāmatās šīs puķes nav pat pieminētas. Pirmie, īsie to apraksti parādījās 80-to gadu sākumā dažu sēklu firmu katalogos, reklamējot Japānā izveidotos pirmo krāsaino hibrīdu maisījumus. Tagad tās ir kļuvušas par vienu no visplašāk audzēto griezto ziedu kultūrām, kas izceļas gan ar savu ziedu  krāsainību un greznumu, gan ar spēju ļoti ilgi saglabāt svaigu izskatu.

Eustomas vai liziantes?

Zinātniskais šī auga nosaukums ir lielziedu eustoma- Eustoma grandiflorum. Bieži kā sinonīms tiek lietots arī otrs to botāniskais nosaukums Rasela liziante – Lisianthus russelianus, tādēļ kopš parādīšanās pie mums šos ziedus tā arī saukājam gan par eustomām, gan liziantēm. Pēc augu klasifikācijas eustomas pieder genciānu dzimtai (Gentianacea), un savvaļā sastopamas prērijās – Ziemeļamerikas mērenās joslas zālaino pļavu līdzenumos Kolorādo, Nebraskas un Teksasas štatos. Tas izskaidro izcelsmi angļu valodā visai bieži  lietotajam nosaukumam - prēriju genciānas. Kā zināms, latviski genciānas sauc par drudzenēm, tādēļ daiļskanīgāks un arī ziedu izskatam atbilstošāks šo puķu latviskais nosaukums varētu būt prēriju zvaniņi. Šeit arī jāpiezīmē, ka nepareizi būtu tās saukt par prēriju pulkstenītēm, jo pulkstenītes ir pavisam citi augi.

Prērijās un Japānā

Savvaļas eustomas ir 15-75 cm augsti, daudzgadīgi lakstaugi ar vāji lapotu un maz sazarotu stublāju. Ādainās lapas ovālas ar smailu galu, sakārtotas pretēji. Gan stublāji, gan lapas klātas ar vaskotu apsarmi, kas piešķir tiem sudrabaini zaļu nokrāsu. Zaru galos attīstās zvanveida ziedi, veidoti no 5 violetzilām ziedlapām. Ziedlapu iekšējā pamatne tumšāka, tāpēc ziedu centrā veidojas izteiksmīgs kontrasts ar spilgti dzeltenajām putekšnīcām.

Pirmie šos prēriju ziedus ievēroja un sāka izkopt japāņu puķ- kopji. Selekcionāriem vispirms izdevās dažādot ziedu krāsu, un jau  80-to gadu sākumā tirdzniecībā  parādījās krāsaino hibrīdu sēklas. Līdz šim jau ir izveidoti dažādu nokrāsu zilo, violeto, sārtvioleto, sārto un sarkano, kā arī kremkrāsas un balto ziedu hibrīdi. Ir iegūtas arī divkrāsu, t.i., pikote ziedu formas ar koši iekrāsotām zilām, violetām vai sārtām maliņām. Tomēr visdekoratīvākie ir 90-to gadu sākumā ieviestie pildīto ziedu hibrīdi visās iepriekšminētajās krāsās un arī pikote, kuru ziedu diametrs sasniedz pat 10 cm.

 Patlaban griezto ziedu audzēšanai tiek piedāvātas daudzas F1 hibrīdu grupas, kas atšķiras ne tikai ar ziedu formu, bet arī augu augstumu, ziedēšanas agrumu un zarošanās veidu. Pazīstamākās no tām ir:

• Yodel Series – vienkārši ziedi, 7 atsevišķas krāsas vai krāsu maisījums, līdz 80 cm augsti;
• Heidi Series – vienkārši ziedi, 9 atsevišķas krāsas vai krāsu maisījums, 60-75 cm augsti;
• Royal Series – agri ziedoši; vienkārši ziedi, 6 atsevišķas krāsas vai maisījums;70-80 cm augsti;
• Echo Series – agri ziedoši; pildīti ziedi, 8 atsevišķas krāsas vai maisījums, 70-75 cm augsti;
• Double Eagle Series – lieli, pildīti ziedi visplašākajā krāsu gammā, 70-80 cm augsti.

Selekcijas darbs aizvien vēl turpinās, gan uzlabojot ziedu dekoratīvās, gan izkopjot atsevišķas, griezto ziedu ražošnai noderīgās īpašības. Par to varam pārliecināties salīdzinot pašus jaunākos Japānas firmu piedāvātos hibrīdus no Ballet, Bridal, Dress, Presto, Mickey, Summer, Bouquet u. c.grupām.

Otrs selekcijas virziens ir radīt zema auguma, kompaktus augus, kas būtu noderīgi audzēšanai konteineros un kā ilgi ziedoši telpaugi. Jau izveidoti 25-30 cm augstie Tiara un 15cm punduru Mermaid grupu hibrīdi ar vienkāršiem ziediem, kā arī Little Bell pildīto ziedu hibrīdi– pagaidām gan tikai zilā, sārtā un baltā krāsā.

Tas, ka eustomas ir vieni no vispieprasītākajiem grieztiem ziediem nav saistīts tikai ar šo ziedu īpatnējo formu un krāsainību vien. Bezgala plašajā Floras valstībā pavisam maz ir ziedu ar tik ilgu mūžu kā šie prēriju zvaniņi. Piemērotos apstākļos tie saglabājas svaigi 10 -15 dienas, speciālos šķīdumos - pat līdz 30 dienām. Pie tam izplaukst arī lielākā daļa pumpuru, un nav jāuztraucas par nobirušām ziedlapiņām, jo tās paliek pie ziedkāta. Interesantus tos padara arī atšķirīgais izskats dažādās attīstības pakāpēs – sākotnējā līdzība ar rožu pumpuriem, tad – tulpju un visbeidzot ar uzplaukušu magoņu ziediem. 

Ziedu ieguvei eustomas mūsu klimatā parasti audzē kā viengadīgu siltumnīcu kultūru. Siltākos apgabalos (piemēram Kentuki ASV) tās audzē arī atklātā laukā, kur dēstus izstāda kad iestājies stabili silts laiks, jo +4-5 *C tām jau ir bīstama robeža.

Tā kā savā dzimtenē tie ir daudzgadīgi augi, eustomām raksturīgs samērā garš audzēšanas laiks – no sēšanas līdz ziedēšanai jāpaiet 22-28 nedēļām. Tas, protams, sarežģī audzēšanas tehnoloģijas un, varbūt attur dažu labu puķkopi.

Tādējādi eustomas jāsēj pēc iespējas agri – janvārī vai februārī. Tām ir ļoti sīkas sēklas (1 gramā ir līdz 22000 sēklu), un, lai atvieglotu izsēšanu, firmas parasti pārdod dražētas sēklas. Sēj augsnes virskārtā, nedaudz iespiežot augsnē. Lai dīgšanas laikā saglabātu vienmērīgu mikroklimatu, dēstu kastītes piesedz ar stiklu vai plēvi un novieto siltā un gaišā vietā. Pie optimālās  temperatūras  21-25 *C dīgšana sākas pēc 10-15 dienām. Pēc sadīgšanas kastītes novieto vēsākā vietā. Tā kā dēstu smalkās, matveida saknītes ir ļoti neizturīgas, pārpiķēšana jāveic līdzko to iespējams izdarīt – parasti jau 2-3 lapiņu stadijā.

Dēstu sākotnējā attīstība notiek ļoti lēnu – 3 mēnešu laikā izveidojas tikai 3-5 īsto lapu pāri un pavisam īss stublājs. Šajā periodā dēstus nedrīkst pārliet, jo pārlieku mitrā augsnē ātri var iesākties dažādas sakņu puves. Tāpat arī audzēšanai jāsagatavo irdena, trūdvielām bagāta augsne ar labu ūdens caurlaidību. Mitrākās vietās iesaka ierīkot augstās dobes.  Paaugušos dēstus izstāda savlaicīgi, cenšoties pēc iespējas mazāk traumēt smalko sakņu sistēmu. Stādīšanas attālumi dobēs 15X15 cm, bet var arī audzēt pa 1-2 augiem 10 cm podos.

Pēc iesakņošanās sāk strauji augt stublāji. Lai sekmētu zarošanos un tādējādi palielinātu ziedu skaitu, augus 1-2 reizes galotņo. Šajā augšanas fāzē svarīgi nodrošināt augsnē pietiekamu mitrumu un barības vielu daudzumu. Visā audzēšanas laikā jāatceras, ka šiem prēriju augiem nepieciešams mērens mitrums, siltums, laba vēdināšana un daudz gaismas.

Labvēlīgos apstākļos ziedēšana pie mums sākas jūlija otrajā pusē - augusta sākumā, un var arī ievilkties līdz oktobrim. Dažkārt no ziedu smaguma augi izgāžas, tāpēc jau zarošanās sākumā  balstiem uzvelk auklas vai horizontālus tīklus. Vēsos un mitros rudeņos stublājiem var uzmesties baltā puve, bet ziedus mēdz sabojāt pelēkā puve. Stādījumi arī jāuzmana no laputīm un tīklērcēm, kā arī no tripšiem, kas  rada ziedlapiņu bojājumus.